*flaugijaną
Runic: ᚠᛚᚨᚢᚷᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈɸlɑu̯.ɣi.jɑ.nɑ̃/verb · Weak class 1
Meanings
to cause to fly, let fly
Etymology
From pre-Germanic *plowk-éye/o-from an o-grade form of Proto-Indo-European *plewk- (‘to fly, flow, run’), causative of *fleuganą (‘to fly’).
Conjugation
Present active
| Person | Indicative | Subjunctive | Imperative |
|---|---|---|---|
| 1st singular | flaugijō | flaugijaų | – |
| 2nd singular | flaugīsi | flaugijais | flaugī |
| 3rd singular | flaugīþi | flaugijai | flaugijaþau |
| 1st dual | flaugijōs | flaugijaiw | – |
| 2nd dual | flaugijaþiz | flaugijaiþiz | flaugijaþiz |
| 1st plural | flaugijamaz | flaugijaim | – |
| 2nd plural | flaugīþ | flaugijaiþ | flaugīþ |
| 3rd plural | flaugijanþi | flaugijain | flaugijanþau |
Present passive
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | flaugijai | – |
| 2nd singular | flaugijasai | flaugijaisau |
| 3rd singular | flaugijaþai | flaugijaiþau |
| 1st dual | – | – |
| 2nd dual | – | – |
| 1st plural | flaugijanþai | flaugijainþau |
| 2nd plural | flaugijanþai | flaugijainþau |
| 3rd plural | flaugijanþai | flaugijainþau |
Past
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | flaugidǭ | flaugidēdį̄ |
| 2nd singular | flaugidēz | flaugidēdīz |
| 3rd singular | flaugidē | flaugidēdī |
| 1st dual | flaugidēdū | flaugidēdīw |
| 2nd dual | flaugidēdudiz | flaugidēdīdiz |
| 1st plural | flaugidēdum | flaugidēdīm |
| 2nd plural | flaugidēdud | flaugidēdīd |
| 3rd plural | flaugidēdun | flaugidēdīn |
Non-finite Forms
| Infinitive | Present Participle | Past Participle |
|---|---|---|
| flaugijaną | flaugijandz | flaugidaz |
Descendants
-
fleygja (Old Norse)
- floyggja (Faroese)
- fleygja (Icelandic)
- fløygja (Norwegian Nynorsk)
-
fleygja (Old Norse)
-
flø̄ghia (Old Swedish)
- flöja (Swedish)
-
flø̄ghia (Old Swedish)
- *laugëldak (Proto-Finnic)