*hnaikijaną
Runic: ᚺᚾᚨᛁᚲᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈxnɑi̯.ki.jɑ.nɑ̃/verb · Weak class 1
Meanings
- to strike
- to kill
Etymology
Unclear, possibly related to *hnītaną. Could be a causative verb derived from an unattested *hnīkaną.
Conjugation
Present active
| Person | Indicative | Subjunctive | Imperative |
|---|---|---|---|
| 1st singular | hnaikijō | hnaikijaų | – |
| 2nd singular | hnaikīsi | hnaikijais | hnaikī |
| 3rd singular | hnaikīþi | hnaikijai | hnaikijaþau |
| 1st dual | hnaikijōs | hnaikijaiw | – |
| 2nd dual | hnaikijaþiz | hnaikijaiþiz | hnaikijaþiz |
| 1st plural | hnaikijamaz | hnaikijaim | – |
| 2nd plural | hnaikīþ | hnaikijaiþ | hnaikīþ |
| 3rd plural | hnaikijanþi | hnaikijain | hnaikijanþau |
Present passive
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | hnaikijai | – |
| 2nd singular | hnaikijasai | hnaikijaisau |
| 3rd singular | hnaikijaþai | hnaikijaiþau |
| 1st dual | – | – |
| 2nd dual | – | – |
| 1st plural | hnaikijanþai | hnaikijainþau |
| 2nd plural | hnaikijanþai | hnaikijainþau |
| 3rd plural | hnaikijanþai | hnaikijainþau |
Past
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | hnaikidǭ | hnaikidēdį̄ |
| 2nd singular | hnaikidēz | hnaikidēdīz |
| 3rd singular | hnaikidē | hnaikidēdī |
| 1st dual | hnaikidēdū | hnaikidēdīw |
| 2nd dual | hnaikidēdudiz | hnaikidēdīdiz |
| 1st plural | hnaikidēdum | hnaikidēdīm |
| 2nd plural | hnaikidēdud | hnaikidēdīd |
| 3rd plural | hnaikidēdun | hnaikidēdīn |
Non-finite Forms
| Infinitive | Present Participle | Past Participle |
|---|---|---|
| hnaikijaną | hnaikijandz | hnaikidaz |
Descendants
-
*hnaikijan (Proto-West Germanic)
- hnǣcan (Old English)
- neihhen (Old High German)
- hneikja (Old Norse)