*kwistijaną

Runic: ᚲᚹᛁᛊᛏᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈkʷis.ti.jɑ.nɑ̃/

verb · Weak class 1

Meanings

to destroy

Etymology

From *kwistiz (‘damage, destruction’) + *-janą.

Conjugation

Present active

PersonIndicativeSubjunctiveImperative
1st singularkwistijōkwistijaų–
2nd singularkwistīsikwistijaiskwistī
3rd singularkwistīþikwistijaikwistijaþau
1st dualkwistijōskwistijaiw–
2nd dualkwistijaþizkwistijaiþizkwistijaþiz
1st pluralkwistijamazkwistijaim–
2nd pluralkwistīþkwistijaiþkwistīþ
3rd pluralkwistijanþikwistijainkwistijanþau

Present passive

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularkwistijai–
2nd singularkwistijasaikwistijaisau
3rd singularkwistijaþaikwistijaiþau
1st dual––
2nd dual––
1st pluralkwistijanþaikwistijainþau
2nd pluralkwistijanþaikwistijainþau
3rd pluralkwistijanþaikwistijainþau

Past

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularkwistidǭkwistidēdį̄
2nd singularkwistidēzkwistidēdīz
3rd singularkwistidēkwistidēdī
1st dualkwistidēdūkwistidēdīw
2nd dualkwistidēdudizkwistidēdīdiz
1st pluralkwistidēdumkwistidēdīm
2nd pluralkwistidēdudkwistidēdīd
3rd pluralkwistidēdunkwistidēdīn

Non-finite Forms

InfinitivePresent ParticiplePast Participle
kwistijaną kwistijandz kwistidaz

Find a form

Descendants

  • *kwistijan (Proto-West Germanic)
    • *quisten (Old Dutch)
      • quisten (Middle Dutch)
        • kwisten (Dutch)
  • *kwistijan (Proto-West Germanic)
    • *quisten (Old High German)
      • firquisten, irquisten (Old High German)
  • *kwistijan (Proto-West Germanic)
    • *quistian (Old Saxon)
      • quisten (Middle Low German)
  • *kvista (Old Norse)
    • quista (Danish)
  • 𐌵𐌹𐍃𐍄𐌾𐌰𐌽 (qistjan) (Gothic)

Explore/search these descendants

View on Wiktionary