*skamāną

Runic: ᛊᚲᚨᛗᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈskɑ.mɑː.nɑ̃/

verb · Weak class 3

Meanings

to be ashamed

Etymology

From *skamō (‘shame’) + *-āną.

Conjugation

Present active

PersonIndicativeSubjunctiveImperative
1st singularskamō––
2nd singularskamaisi–skamai
3rd singularskamaiþi–skamāþau
1st dualskamōs––
2nd dualskamāþiz–skamāþiz
1st pluralskamāmaz––
2nd pluralskamaiþ–skamaiþ
3rd pluralskamānþi–skamānþau

Present passive

PersonIndicativeSubjunctive
1st singular––
2nd singularskamāsai–
3rd singularskamāþai–
1st dual––
2nd dual––
1st pluralskamānþai–
2nd pluralskamānþai–
3rd pluralskamānþai–

Past

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularskamadǭskamadēdį̄
2nd singularskamadēzskamadēdīz
3rd singularskamadēskamadēdī
1st dualskamadēdūskamadēdīw
2nd dualskamadēdudizskamadēdīdiz
1st pluralskamadēdumskamadēdīm
2nd pluralskamadēdudskamadēdīd
3rd pluralskamadēdunskamadēdīn

Non-finite Forms

InfinitivePresent ParticiplePast Participle
skamāną skamāndz skamadaz

Find a form

Descendants

  • *skamēn (Proto-West Germanic)
    • skamia (Old Frisian)
  • *skamēn (Proto-West Germanic)
    • scamon (Old Dutch)
      • schāmen (Middle Dutch)
        • schamen (Dutch)
          • skaam (Afrikaans)
  • *skamēn (Proto-West Germanic)
    • sċamian (Old English)
      • schamen (Middle English)
        • shame (English)
  • *skamēn (Proto-West Germanic)
    • scamēn, scamōn (Old High German)
      • schaman (Bavarian)
      • schämen (German)
  • skamma (Old Norse)
    • skamme (Danish)
    • skamma (Icelandic)
    • skamme (Norwegian Bokmål)
  • 𐍃𐌺𐌰𐌼𐌰𐌽 (skaman) (Gothic)

Explore/search these descendants

View on Wiktionary