*skrīkijaną
Runic: ᛊᚲᚱᛁᚲᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈskriː.ki.jɑ.nɑ̃/verb · Weak class 1
Meanings
to cry, scream, shriek
Etymology
Related to *skrīaną (‘to shout, scream’)
Conjugation
Present active
| Person | Indicative | Subjunctive | Imperative |
|---|---|---|---|
| 1st singular | skrīkijō | skrīkijaų | – |
| 2nd singular | skrīkīsi | skrīkijais | skrīkī |
| 3rd singular | skrīkīþi | skrīkijai | skrīkijaþau |
| 1st dual | skrīkijōs | skrīkijaiw | – |
| 2nd dual | skrīkijaþiz | skrīkijaiþiz | skrīkijaþiz |
| 1st plural | skrīkijamaz | skrīkijaim | – |
| 2nd plural | skrīkīþ | skrīkijaiþ | skrīkīþ |
| 3rd plural | skrīkijanþi | skrīkijain | skrīkijanþau |
Present passive
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | skrīkijai | – |
| 2nd singular | skrīkijasai | skrīkijaisau |
| 3rd singular | skrīkijaþai | skrīkijaiþau |
| 1st dual | – | – |
| 2nd dual | – | – |
| 1st plural | skrīkijanþai | skrīkijainþau |
| 2nd plural | skrīkijanþai | skrīkijainþau |
| 3rd plural | skrīkijanþai | skrīkijainþau |
Past
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | skrīkidǭ | skrīkidēdį̄ |
| 2nd singular | skrīkidēz | skrīkidēdīz |
| 3rd singular | skrīkidē | skrīkidēdī |
| 1st dual | skrīkidēdū | skrīkidēdīw |
| 2nd dual | skrīkidēdudiz | skrīkidēdīdiz |
| 1st plural | skrīkidēdum | skrīkidēdīm |
| 2nd plural | skrīkidēdud | skrīkidēdīd |
| 3rd plural | skrīkidēdun | skrīkidēdīn |
Non-finite Forms
| Infinitive | Present Participle | Past Participle |
|---|---|---|
| skrīkijaną | skrīkijandz | skrīkidaz |
Descendants
-
*skrīkijan (Proto-West Germanic)
-
*sċrīċan (Old English)
- schrichen (Middle English)
-
*sċrīċan (Old English)
-
skríkja (Old Norse)
- skrige (Danish)
- skríkja (Icelandic)
- skrika (Swedish)
-
skríkja (Old Norse)
-
skriken, skrækja (Middle English)
- shriek, screech (English)
-
skriken, skrækja (Middle English)
-
skríkja (Old Norse)
-
? (Norwegian)
- skrike (Bokmål)
- skrika, skrike (Nynorsk)
-
? (Norwegian)