*skēwijaną

Runic: ᛊᚲᛖᚹᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈskɛː.wi.jɑ.nɑ̃/

verb · Weak class 1

Meanings

  1. to go
  2. to walk

Etymology

Probably related to *skehaną (‘to spring up, emerge’).

Conjugation

Present active

PersonIndicativeSubjunctiveImperative
1st singularskēwijōskēwijaų–
2nd singularskēwīsiskēwijaisskēwī
3rd singularskēwīþiskēwijaiskēwijaþau
1st dualskēwijōsskēwijaiw–
2nd dualskēwijaþizskēwijaiþizskēwijaþiz
1st pluralskēwijamazskēwijaim–
2nd pluralskēwīþskēwijaiþskēwīþ
3rd pluralskēwijanþiskēwijainskēwijanþau

Present passive

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularskēwijai–
2nd singularskēwijasaiskēwijaisau
3rd singularskēwijaþaiskēwijaiþau
1st dual––
2nd dual––
1st pluralskēwijanþaiskēwijainþau
2nd pluralskēwijanþaiskēwijainþau
3rd pluralskēwijanþaiskēwijainþau

Past

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularskēwidǭskēwidēdį̄
2nd singularskēwidēzskēwidēdīz
3rd singularskēwidēskēwidēdī
1st dualskēwidēdūskēwidēdīw
2nd dualskēwidēdudizskēwidēdīdiz
1st pluralskēwidēdumskēwidēdīm
2nd pluralskēwidēdudskēwidēdīd
3rd pluralskēwidēdunskēwidēdīn

Non-finite Forms

InfinitivePresent ParticiplePast Participle
skēwijaną skēwijandz skēwidaz

Find a form

Descendants

  • skæva (Old Norse)
  • 𐍃𐌺𐌴𐍅𐌾𐌰𐌽 (skēwjan) (Gothic)
  • *käüdäk (Proto-Finnic)

Explore/search these descendants

View on Wiktionary