*smaitijaną
Runic: ᛊᛗᚨᛁᛏᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈsmɑi̯.ti.jɑ.nɑ̃/verb · Weak class 1
Meanings
- to hit
- to soil
Etymology
From *smītaną (‘to cast, hit, smear’) + *-janą.
Conjugation
Present active
| Person | Indicative | Subjunctive | Imperative |
|---|---|---|---|
| 1st singular | smaitijō | smaitijaų | – |
| 2nd singular | smaitīsi | smaitijais | smaitī |
| 3rd singular | smaitīþi | smaitijai | smaitijaþau |
| 1st dual | smaitijōs | smaitijaiw | – |
| 2nd dual | smaitijaþiz | smaitijaiþiz | smaitijaþiz |
| 1st plural | smaitijamaz | smaitijaim | – |
| 2nd plural | smaitīþ | smaitijaiþ | smaitīþ |
| 3rd plural | smaitijanþi | smaitijain | smaitijanþau |
Present passive
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | smaitijai | – |
| 2nd singular | smaitijasai | smaitijaisau |
| 3rd singular | smaitijaþai | smaitijaiþau |
| 1st dual | – | – |
| 2nd dual | – | – |
| 1st plural | smaitijanþai | smaitijainþau |
| 2nd plural | smaitijanþai | smaitijainþau |
| 3rd plural | smaitijanþai | smaitijainþau |
Past
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | smaitidǭ | smaitidēdį̄ |
| 2nd singular | smaitidēz | smaitidēdīz |
| 3rd singular | smaitidē | smaitidēdī |
| 1st dual | smaitidēdū | smaitidēdīw |
| 2nd dual | smaitidēdudiz | smaitidēdīdiz |
| 1st plural | smaitidēdum | smaitidēdīm |
| 2nd plural | smaitidēdud | smaitidēdīd |
| 3rd plural | smaitidēdun | smaitidēdīn |
Non-finite Forms
| Infinitive | Present Participle | Past Participle |
|---|---|---|
| smaitijaną | smaitijandz | smaitidaz |
Descendants
-
*smaitijan (Proto-West Germanic)
-
*smeizen (Old High German)
- smeizen (Middle High German)
- bismeizen (Old High German)
-
*smeizen (Old High German)
-
*smeita (Old Norse)
- smeitast (Faroese)
- smeita, smeite (Norwegian Nynorsk)