*spalkijaną
Runic: ᛊᛈᚨᛚᚲᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈspɑl.ki.jɑ.nɑ̃/verb · Weak class 1
Meanings
- to fasten with a splint
- to cleave, to split
Etymology
From *spalk- (‘splint, cleft’) + *-janą.
Conjugation
Present active
| Person | Indicative | Subjunctive | Imperative |
|---|---|---|---|
| 1st singular | spalkijō | spalkijaų | – |
| 2nd singular | spalkīsi | spalkijais | spalkī |
| 3rd singular | spalkīþi | spalkijai | spalkijaþau |
| 1st dual | spalkijōs | spalkijaiw | – |
| 2nd dual | spalkijaþiz | spalkijaiþiz | spalkijaþiz |
| 1st plural | spalkijamaz | spalkijaim | – |
| 2nd plural | spalkīþ | spalkijaiþ | spalkīþ |
| 3rd plural | spalkijanþi | spalkijain | spalkijanþau |
Present passive
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | spalkijai | – |
| 2nd singular | spalkijasai | spalkijaisau |
| 3rd singular | spalkijaþai | spalkijaiþau |
| 1st dual | – | – |
| 2nd dual | – | – |
| 1st plural | spalkijanþai | spalkijainþau |
| 2nd plural | spalkijanþai | spalkijainþau |
| 3rd plural | spalkijanþai | spalkijainþau |
Past
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | spalkidǭ | spalkidēdį̄ |
| 2nd singular | spalkidēz | spalkidēdīz |
| 3rd singular | spalkidē | spalkidēdī |
| 1st dual | spalkidēdū | spalkidēdīw |
| 2nd dual | spalkidēdudiz | spalkidēdīdiz |
| 1st plural | spalkidēdum | spalkidēdīm |
| 2nd plural | spalkidēdud | spalkidēdīd |
| 3rd plural | spalkidēdun | spalkidēdīn |
Non-finite Forms
| Infinitive | Present Participle | Past Participle |
|---|---|---|
| spalkijaną | spalkijandz | spalkidaz |
Descendants
-
*spalkijan (Proto-West Germanic)
-
*spelken (Old Dutch)
-
*spelken (Middle Dutch)
- spelken (Dutch)
- afspelken (Middle Dutch)
-
*spelken (Middle Dutch)
-
*spelken (Old Dutch)
-
*spalkijan (Proto-West Germanic)
-
spelcan, spilcan (Old English)
- spelken, spilken (Middle English)
-
spelcan, spilcan (Old English)
-
spelkja (Old Norse)
- spelkja (Icelandic)