*stulukōną
Runic: ᛊᛏᚢᛚᚢᚲᛟᚾᚨ Pronunciation: /ˈstu.lu.kɔː.nɑ̃/verb · Weak class 2
Meanings
to stalk
Etymology
From *stul- + *-ukōną; related to *stelaną (‘to steal’), see there for more. Compare also *stalukōną.
Conjugation
Present active
| Person | Indicative | Subjunctive | Imperative |
|---|---|---|---|
| 1st singular | stulukō | stulukǭ | – |
| 2nd singular | stulukōsi | stulukōs | stulukō |
| 3rd singular | stulukōþi | stulukō | stulukōþau |
| 1st dual | stulukōs | stulukōw | – |
| 2nd dual | stulukōþiz | stulukōþiz | stulukōþiz |
| 1st plural | stulukōmaz | stulukōm | – |
| 2nd plural | stulukōþ | stulukōþ | stulukōþ |
| 3rd plural | stulukōnþi | stulukōn | stulukōnþau |
Present passive
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | stulukōi | – |
| 2nd singular | stulukōsai | stulukōsau |
| 3rd singular | stulukōþai | stulukōþau |
| 1st dual | – | – |
| 2nd dual | – | – |
| 1st plural | stulukōnþai | stulukōnþau |
| 2nd plural | stulukōnþai | stulukōnþau |
| 3rd plural | stulukōnþai | stulukōnþau |
Past
| Person | Indicative | Subjunctive |
|---|---|---|
| 1st singular | stulukōdǭ | stulukōdēdį̄ |
| 2nd singular | stulukōdēz | stulukōdēdīz |
| 3rd singular | stulukōdē | stulukōdēdī |
| 1st dual | stulukōdēdū | stulukōdēdīw |
| 2nd dual | stulukōdēdudiz | stulukōdēdīdiz |
| 1st plural | stulukōdēdum | stulukōdēdīm |
| 2nd plural | stulukōdēdud | stulukōdēdīd |
| 3rd plural | stulukōdēdun | stulukōdēdīn |
Non-finite Forms
| Infinitive | Present Participle | Past Participle |
|---|---|---|
| stulukōną | stulukōndz | stulukōdaz |
Descendants
-
*stolukōn (Proto-West Germanic)
-
*stolkon (Old Dutch)
-
stolken (Middle Dutch)
-
stolken (Dutch)
- stolkeren (Dutch)
-
stolken (Dutch)
-
stolken (Middle Dutch)
-
*stolkon (Old Dutch)
-
*stolukōn (Proto-West Germanic)
-
*stolkōn (Old Saxon)
- stolkeren (Middle Low German)
-
*stolkōn (Old Saxon)
-
*stulka (Old Norse)
- stulka (Norwegian Nynorsk)