*uzētô

Runic: ᚢᛉᛖᛏᛟ Pronunciation: /ˌuz.ˈɛː.tɔːː/

noun · masculine · an-stem

Meanings

manger, feed

Etymology

From *uz- + *etaną (‘to eat’) + *-ô.

Declension

Case	Singular	Plural
Nom.	uzētô	uzētaniz
Acc.	uzētanų	uzētanunz
Gen.	uzētiniz	uzētanǫ̂
Dat.	uzētini	uzētammaz
Inst.	uzētinē	uzētammiz
Voc.	uzētô	uzētaniz

Descendants

*uʀātō (Proto-West Germanic)
- ort, orte (Middle Low German)
*uʀātō (Proto-West Germanic)
- orete, oraete (Middle Dutch)
  - oort (Dutch)
*uʀātō (Proto-West Germanic)
- *oreta (Old English)
  - orte (Middle English)
    - ort (English)
𐌿𐌶𐌴𐍄𐌰 (uzēta) (Gothic)

Explore/search these descendants

View on Wiktionary