*wētaz

Runic: ᚹᛖᛏᚨᛉ Pronunciation: /ˈwɛː.tɑz/

adjective · a-stem

Meanings

wet

Vṛddhi derivative from Proto-Indo-European *wed- (‘water, wet’).

Case	Sg. Masc.	Sg. Fem.	Sg. Neut.	Pl. Masc.	Pl. Fem.	Pl. Neut.
Nom.	wētaz	wētō	wētą, -atō	wētai	wētôz	wētō
Acc.	wētanǭ	wētǭ	wētą, -atō	wētanz	wētōz	wētō
Gen.	wētas, -is	wētaizōz	wētas, -is	wētaizǫ̂	wētaizǫ̂	wētaizǫ̂
Dat.	wētammai	wētaizōi	wētammai	wētaimaz	wētaimaz	wētaimaz
Inst.	wētanō	wētaizō	wētanō	wētaimiz	wētaimiz	wētaimiz

Case	Sg. Masc.	Sg. Fem.	Sg. Neut.	Pl. Masc.	Pl. Fem.	Pl. Neut.
Nom.	wētô	wētǭ	wētô	wētaniz	wētōniz	wētōnō
Acc.	wētanų	wētōnų	wētô	wētanunz	wētōnunz	wētōnō
Gen.	wētiniz	wētōniz	wētiniz	wētanǫ̂	wētōnǫ̂	wētanǫ̂
Dat.	wētini	wētōni	wētini	wētammaz	wētōmaz	wētammaz
Inst.	wētinē	wētōnē	wētinē	wētammiz	wētōmiz	wētammiz

*wāt (Proto-West Germanic)
- *wāt (Old Dutch)
  - wet, wit (Middle Dutch)
    - verwetten, wetheit (Middle Dutch)
*wāt (Proto-West Germanic)
- wǣt (Old English)
  - wāt, wēt, weet (Middle English)
    - weet (English)
    - weet, weit (Scots)
*wāt (Proto-West Germanic)
- wēt (Old Frisian)
  - weet, wiat, wäit (North Frisian)
  - wäit (Saterland Frisian)
  - wiet (West Frisian)
vátr (Old Norse)
- vátur (Faroese)
- votur (Icelandic)
- våt (Norwegian)
vátr (Old Norse)
- wātær (Old Danish)
  - våd (Danish)
vátr (Old Norse)
- vāter (Old Swedish)
  - våt (Swedish)