*blēatjaną ~ blētijaną

Runic: ᛒᛚᛖᚨᛏᛃᚨᚾᚨ ~ ᛒᛚᛖᛏᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈblɛː.ɑt.jɑ.nɑ̃/, /ˈblɛː.ti.jɑ.nɑ̃/

verb · Weak class 1

Meanings

to bleat

Etymology

An intensive/frequentive formation of *blējaną (‘to bleat’) with *-atjaną (creates intensive verbs from other verbs). From Proto-Indo-European *bʰleh₁- (‘to howl, cry, bleat’), from root *bʰel- (‘to make a loud noise’). Cognate with Serbo-Croatian бле́јати/bléjati (‘to bleat’), Russian бле́ять (bléjatʹ, ‘to bleat’), and Latin fleō (‘cry, weep’).

Conjugation

Present active

Person	Indicative	Subjunctive	Imperative
1st singular	blēatjō / blētijō	blēatjaų / blētijaų	–
2nd singular	blēatisi / blētīsi	blēatjais / blētijais	blēati / blētī
3rd singular	blēatiþi / blētīþi	blēatjai / blētijai	blēatjaþau / blētijaþau
1st dual	blēatjōs / blētijōs	blēatjaiw / blētijaiw	–
2nd dual	blēatjaþiz / blētijaþiz	blēatjaiþiz / blētijaiþiz	blēatjaþiz / blētijaþiz
1st plural	blēatjamaz / blētijamaz	blēatjaim / blētijaim	–
2nd plural	blēatiþ / blētīþ	blēatjaiþ / blētijaiþ	blēatiþ / blētīþ
3rd plural	blēatjanþi / blētijanþi	blēatjain / blētijain	blēatjanþau / blētijanþau

Present passive

Person	Indicative	Subjunctive
1st singular	blēatjai / blētijai	–
2nd singular	blēatjasai / blētijasai	blēatjaisau / blētijaisau
3rd singular	blēatjaþai / blētijaþai	blēatjaiþau / blētijaiþau
1st dual	–	–
2nd dual	–	–
1st plural	blēatjanþai / blētijanþai	blēatjainþau / blētijainþau
2nd plural	blēatjanþai / blētijanþai	blēatjainþau / blētijainþau
3rd plural	blēatjanþai / blētijanþai	blēatjainþau / blētijainþau

Past

Person	Indicative	Subjunctive
1st singular	blēastǭ / blētidǭ	blēastēdį̄ / blētidēdį̄
2nd singular	blēastēz / blētidēz	blēastēdīz / blētidēdīz
3rd singular	blēastē / blētidē	blēastēdī / blētidēdī
1st dual	blēastēdū / blētidēdū	blēastēdīw / blētidēdīw
2nd dual	blēastēdudiz / blētidēdudiz	blēastēdīdiz / blētidēdīdiz
1st plural	blēastēdum / blētidēdum	blēastēdīm / blētidēdīm
2nd plural	blēastēdud / blētidēdud	blēastēdīd / blētidēdīd
3rd plural	blēastēdun / blētidēdun	blēastēdīn / blētidēdīn

Non-finite Forms

Infinitive	Present Participle	Past Participle
blēatjaną ~ blētijaną	blēatjandz / blētijandz	blēatidaz / blētidaz

Find a form

Descendants

*blātijan (Proto-West Germanic)
- *blāten (Old Dutch)
  - blâten, blêten (Middle Dutch)
    - blaten, bleiten (Dutch)
*blātijan (Proto-West Germanic)
- blǣtan (Old English)
  - bleten, blete, bleyte, blætenn (Middle English)
    - bleat (English)
*blātijan (Proto-West Germanic)
- blǣtan (Old English)
  - bleten, blete, bleyte, blætenn (Middle English)
    - blete, bleit, blate, blait (Scots)
      - blaitand (Scots)
        
        blatant (English)
*blātijan (Proto-West Germanic)
- *blēta (Old Frisian)
  - blēte, blētsje (Saterland Frisian)
  - bâlte, blêtsje, bletterje (West Frisian)
*blātijan (Proto-West Germanic)
- blāzen, plāzen (Old High German)
  - blāzen (Middle High German)
    - blaßen, blätzen, blässen (German)
*blātijan (Proto-West Germanic)
- *blātian (Old Saxon)
  - blêten (Middle Low German)
    - bleten (Low German)

Explore/search these descendants

View on Wiktionary