*fērijaną

Runic: ᚠᛖᚱᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈɸɛː.ri.jɑ.nɑ̃/

verb · Weak class 1

Meanings

to terrify, to frighten
to slight

Etymology

From *fērō (‘danger’) + *-(i)janą(causative suffix forming Weak class 1 verbs).

Conjugation

Present active

Person	Indicative	Subjunctive	Imperative
1st singular	fērijō	fērijaų	–
2nd singular	fērīsi	fērijais	fērī
3rd singular	fērīþi	fērijai	fērijaþau
1st dual	fērijōs	fērijaiw	–
2nd dual	fērijaþiz	fērijaiþiz	fērijaþiz
1st plural	fērijamaz	fērijaim	–
2nd plural	fērīþ	fērijaiþ	fērīþ
3rd plural	fērijanþi	fērijain	fērijanþau

Present passive

Person	Indicative	Subjunctive
1st singular	fērijai	–
2nd singular	fērijasai	fērijaisau
3rd singular	fērijaþai	fērijaiþau
1st dual	–	–
2nd dual	–	–
1st plural	fērijanþai	fērijainþau
2nd plural	fērijanþai	fērijainþau
3rd plural	fērijanþai	fērijainþau

Past

Person	Indicative	Subjunctive
1st singular	fēridǭ	fēridēdį̄
2nd singular	fēridēz	fēridēdīz
3rd singular	fēridē	fēridēdī
1st dual	fēridēdū	fēridēdīw
2nd dual	fēridēdudiz	fēridēdīdiz
1st plural	fēridēdum	fēridēdīm
2nd plural	fēridēdud	fēridēdīd
3rd plural	fēridēdun	fēridēdīn

Non-finite Forms

Infinitive	Present Participle	Past Participle
fērijaną	fērijandz	fēridaz

Descendants

*fārijan (Proto-West Germanic)
- fored, forod, *fārōn (Old English)
*fārijan (Proto-West Germanic)
- *fāren (Old Dutch)
  - vâren (Middle Dutch)
    - vervâren (Middle Dutch)
      - vervaren (Dutch)
*fārijan (Proto-West Germanic)
- fǣran (Old English)
  - feren (Middle English)
    - fear (English)
færa (Old Norse)

Explore/search these descendants

View on Wiktionary