*kastōną

Runic: ᚲᚨᛊᛏᛟᚾᚨ Pronunciation: /ˈkɑs.tɔː.nɑ̃/

verb · Weak class 2

Meanings

to throw

Etymology

From *kas- (‘to throw, toss, raise, bring up’), of uncertain origin. Possibly related to Latin gerō (‘carry, bring’).

Conjugation

Present active

PersonIndicativeSubjunctiveImperative
1st singularkastōkastǭ–
2nd singularkastōsikastōskastō
3rd singularkastōþikastōkastōþau
1st dualkastōskastōw–
2nd dualkastōþizkastōþizkastōþiz
1st pluralkastōmazkastōm–
2nd pluralkastōþkastōþkastōþ
3rd pluralkastōnþikastōnkastōnþau

Present passive

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularkastōi–
2nd singularkastōsaikastōsau
3rd singularkastōþaikastōþau
1st dual––
2nd dual––
1st pluralkastōnþaikastōnþau
2nd pluralkastōnþaikastōnþau
3rd pluralkastōnþaikastōnþau

Past

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularkastōdǭkastōdēdį̄
2nd singularkastōdēzkastōdēdīz
3rd singularkastōdēkastōdēdī
1st dualkastōdēdūkastōdēdīw
2nd dualkastōdēdudizkastōdēdīdiz
1st pluralkastōdēdumkastōdēdīm
2nd pluralkastōdēdudkastōdēdīd
3rd pluralkastōdēdunkastōdēdīn

Non-finite Forms

InfinitivePresent ParticiplePast Participle
kastōną kastōndz kastōdaz

Find a form

Descendants

  • kasta (Old Norse)
    • kasta (Faroese)
    • kasta (Icelandic)
    • kastin (North Frisian)
    • kasta (Norwegian Nynorsk)
  • kasta (Old Norse)
    • kaste (Danish)
      • kaste (Norwegian Bokmål)
  • kasta (Old Norse)
    • casten, kesten (Middle English)
      • cast (Scots)
  • kasta (Old Norse)
    • casten, kesten (Middle English)
      • cast (English)
        • casten (Dutch)
        • caster (French)
        • casten (German)
  • kasta (Old Norse)
    • kasta (Old Swedish)
      • kasta (Swedish)

Explore/search these descendants

View on Wiktionary