*klībaną

Runic: ᚲᛚᛁᛒᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈkliː.βɑ.nɑ̃/

verb · Strong class 1

Meanings

to stick, cling to

From Proto-Indo-European *gleybʰ- (‘to stick’). Cognate with Latvian gliêbtiês (‘to cling’).

Person	Indicative	Subjunctive	Imperative
1st singular	klībō	klībaų	–
2nd singular	klībizi	klībaiz	klīb
3rd singular	klībidi	klībai	klībadau
1st dual	klībōz	klībaiw	–
2nd dual	klībadiz	klībaidiz	klībadiz
1st plural	klībamaz	klībaim	–
2nd plural	klībid	klībaid	klībid
3rd plural	klībandi	klībain	klībandau

Infinitive	Present Participle	Past Participle
klībaną	klībandz	klibanaz

*klīban (Proto-West Germanic)
- *clīvan (Old Dutch)
  - cliven (Middle Dutch)
    - klijven (Dutch)
*klīban (Proto-West Germanic)
- clīfan (Old English)
  - cleven (Middle English)
    - cleave (English)
    - cleve, cleif (Scots)
*klīban (Proto-West Germanic)
- clīfan (Old English)
  - cliven, clyven (Middle English)
    - clive (English)
*klīban (Proto-West Germanic)
- klīva (Old Frisian)
  - kleve (West Frisian)
*klīban (Proto-West Germanic)
- klīban (Old High German)
  - klīben (Middle High German)
    - kleiben (German)
*klīban (Proto-West Germanic)
- *klīban, *klīvan (Old Saxon)
  - klîven (Middle Low German)
    - klieven (German Low German)
klífa (Old Norse)
- klaiva (Elfdalian)
- kliva (Faroese)
- klífa (Icelandic)
- kliva (Norwegian Nynorsk)
klífa (Old Norse)
- klivæ (Old Danish)
  - klyve (Danish)
klífa (Old Norse)
- klīva (Old Swedish)
  - kliva (Swedish)