*kwēbijaną

Runic: ᚲᚹᛖᛒᛁᛃᚨᚾᚨ Pronunciation: /ˈkwɛː.βi.jɑ.nɑ̃/

verb · Weak class 1

Meanings

to suffocate, to choke

Etymology

From Proto-Indo-European *gʷeh₂bʰ- (‘to dive, dive in’). Cognate with Ancient Greek βάπτω (báptō) (báptō, ‘to dip, submerge’), Persian ژرف (žarf), and Sanskrit गभीर (gabhīra) (gabhīra), whence Hindi गहरा (gahrā).

Conjugation

Present active

PersonIndicativeSubjunctiveImperative
1st singularkwēbijōkwēbijaų–
2nd singularkwēbīsikwēbijaiskwēbī
3rd singularkwēbīþikwēbijaikwēbijaþau
1st dualkwēbijōskwēbijaiw–
2nd dualkwēbijaþizkwēbijaiþizkwēbijaþiz
1st pluralkwēbijamazkwēbijaim–
2nd pluralkwēbīþkwēbijaiþkwēbīþ
3rd pluralkwēbijanþikwēbijainkwēbijanþau

Present passive

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularkwēbijai–
2nd singularkwēbijasaikwēbijaisau
3rd singularkwēbijaþaikwēbijaiþau
1st dual––
2nd dual––
1st pluralkwēbijanþaikwēbijainþau
2nd pluralkwēbijanþaikwēbijainþau
3rd pluralkwēbijanþaikwēbijainþau

Past

PersonIndicativeSubjunctive
1st singularkwēbidǭkwēbidēdį̄
2nd singularkwēbidēzkwēbidēdīz
3rd singularkwēbidēkwēbidēdī
1st dualkwēbidēdūkwēbidēdīw
2nd dualkwēbidēdudizkwēbidēdīdiz
1st pluralkwēbidēdumkwēbidēdīm
2nd pluralkwēbidēdudkwēbidēdīd
3rd pluralkwēbidēdunkwēbidēdīn

Non-finite Forms

InfinitivePresent ParticiplePast Participle
kwēbijaną kwēbijandz kwēbidaz

Find a form

Descendants

  • kvæfa (Old Norse)
    • køva (Faroese)
    • kæfa (Icelandic)
    • kvæva, kjøva (Norwegian)
  • kǿfa (Old Norse)
    • køva (Faroese)
    • kæfa (Icelandic)
    • kvæva, kjøva (Norwegian)

Explore/search these descendants

View on Wiktionary