*spīkō
Runic: ᛊᛈᛁᚲᛟ Pronunciation: /ˈspiː.kɔː/noun · feminine · ō-stem
Meanings
a large nail, spike
Etymology
The word seems to derive from Proto-Indo-European *speyg-, a *g-extension of *spey- (‘long, sharp’); Orel notes similarities to Latin spīcus (‘pin’);.
Declension
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nom. | spīkō | spīkôz |
| Acc. | spīkǭ | spīkōz |
| Gen. | spīkōz | spīkǫ̂ |
| Dat. | spīkōi | spīkōmaz |
| Inst. | spīkō | spīkōmiz |
| Voc. | spīkō | spīkôz |
Descendants
-
*spīku (Proto-West Germanic)
-
*spīka (Old Dutch)
-
*spike, *spijk (Middle Dutch)
- spijk (Dutch)
-
*spike, *spijk (Middle Dutch)
-
*spīka (Old Dutch)
-
*spīku (Proto-West Germanic)
-
*spīking (Proto-West Germanic)
-
*spīking (Old Dutch)
-
spikinc (Middle Dutch)
- spijking (Dutch)
-
spikinc (Middle Dutch)
-
*spīking (Old Dutch)
-
*spīking (Proto-West Germanic)
-
*spīku (Proto-West Germanic)
-
*spīking (Proto-West Germanic)
-
spīcing (Old English)
-
spikyng, spykyng (Middle English)
- spiking (English)
- spyking, spikyn (Scots)
-
spikyng, spykyng (Middle English)
-
spīcing (Old English)
-
*spīking (Proto-West Germanic)
-
spík (Old Norse)
- spig (Danish)
- spík (Icelandic)
-
spík (Old Norse)
-
spike, spyk (Middle English)
- spike (English)
- spíce (Irish)
- spike (Scots)
- spìc (Scottish Gaelic)
-
spike, spyk (Middle English)
-
spík (Old Norse)
-
spīk (Old Swedish)
- spik (Swedish)
-
spīk (Old Swedish)