*stainīnaz

Runic: ᛊᛏᚨᛁᚾᛁᚾᚨᛉ Pronunciation: /ˈstɑi̯.niː.nɑz/

adjective · a-stem

Meanings

stonen, made of stone

From *stainaz + *-īnaz.

Case	Sg. Masc.	Sg. Fem.	Sg. Neut.	Pl. Masc.	Pl. Fem.	Pl. Neut.
Nom.	stainīnaz	stainīnō	stainīną, -atō	stainīnai	stainīnôz	stainīnō
Acc.	stainīnanǭ	stainīnǭ	stainīną, -atō	stainīnanz	stainīnōz	stainīnō
Gen.	stainīnas, -is	stainīnaizōz	stainīnas, -is	stainīnaizǫ̂	stainīnaizǫ̂	stainīnaizǫ̂
Dat.	stainīnammai	stainīnaizōi	stainīnammai	stainīnaimaz	stainīnaimaz	stainīnaimaz
Inst.	stainīnanō	stainīnaizō	stainīnanō	stainīnaimiz	stainīnaimiz	stainīnaimiz

Case	Sg. Masc.	Sg. Fem.	Sg. Neut.	Pl. Masc.	Pl. Fem.	Pl. Neut.
Nom.	stainīnô	stainīnǭ	stainīnô	stainīnaniz	stainīnōniz	stainīnōnō
Acc.	stainīnanų	stainīnōnų	stainīnô	stainīnanunz	stainīnōnunz	stainīnōnō
Gen.	stainīniniz	stainīnōniz	stainīniniz	stainīnanǫ̂	stainīnōnǫ̂	stainīnanǫ̂
Dat.	stainīnini	stainīnōni	stainīnini	stainīnammaz	stainīnōmaz	stainīnammaz
Inst.	stainīninē	stainīnōnē	stainīninē	stainīnammiz	stainīnōmiz	stainīnammiz

*stainīn (Proto-West Germanic)
- stēnen (Old Frisian)
*stainīn (Proto-West Germanic)
- *stēnin (Old Dutch)
  - stênen (Middle Dutch)
    - stenen (Dutch)
*stainīn (Proto-West Germanic)
- stǣnen (Old English)
  - stenen, stonen (Middle English)
    - stonen (English)
*stainīn (Proto-West Germanic)
- steinīn (Old High German)
  - steinīn (Middle High German)
    - steinen (German)
*stainīn (Proto-West Germanic)
- *stēnin (Old Saxon)
  - stênen (Middle Low German)
    - stenen (German Low German)
𐍃𐍄𐌰𐌹𐌽𐌴𐌹𐌽𐍃 (staineins) (Gothic)